Covenant of Mayors
  Covenant Newsletter June/July 2018  
       
 
"Vēlamo nākotni var radīt, tikai palielinot informētību un apņemšanos rīkoties"
Intervija ar Eiropas Reģionu komitejas pirmo viceprezidentu un Pilsētu mēru pakta vēstnieku Markku Markkula
 
   

Pateicoties jūsu iniciatīvai, vairākas Somijas pašvaldības un Vāsas reģions nesen apņēmās īstenot Eiropas Pilsētu mēru pakta 2030. gada mērķus. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ vietējas un reģionālas pašvaldības Somijā iesaistās Pakta iniciatīvā?

Pēdējos gadus mums Somijā ir bijušas vairākas iniciatīvas, lai atmodinātu pašvaldības un arī reģionus un sniegtu tiem pamudinājumu un atbalstu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu jautājuma risināšanai. Vispārējā informētība iedzīvotāju vidū tagad ir daudz augstāka, un politiskajā debatē galvenais jautājums tagad ir “KĀ?”, ne tikai “kāpēc?”.

Vairāku lielu pilsētu domes – lielu pēc Somijas mēroga, t.i., daži simti tūkstoši iedzīvotāju katrā – ir pieņēmušas stratēģiskos plānus, lai sasniegtu oglekļa emisiju neitralitāti līdz 2035. vai 2040. gadam, tostarp Espo līdz 2030. gadam un Helsinki līdz 2035. gadam. Papildus tam, vairākas mazas pašvaldības ir bijušas pionieres reālu aktivitāšu īstenošanā, un tagad es vēlos strādāt, lai panāktu to pievienošanos arī Pilsētu mēru pakta kustībai. Reģionālā padome visapdzīvotākajā reģionā – Helsinku reģionā ar 1,6 miljoniem iedzīvotāju – pagājušajā decembrī pieņēma lēmumu sasniegt oglekļa emisiju neitralitāti līdz 2035. gadam. Ziemeļkarēlija ir noteikusi mērķi sasniegt neitralitāti jau līdz 2020. gadam. Tās visas darbojas pašas ar saviem rīcības plāniem un ceļvežiem.

Šķiet, ka galvenā nozīme vienmēr ir spēcīgai politiskai apņēmībai no visu galveno partiju puses. Rūpniecība vēlas uzlabot savu globālo konkurētspēju un tēlu, esot aktīva – tiek plānoti jauni inovatīvi pasākumi. Taču viss balstās uz sabiedrības informētību un iesaisti – tie ir mūsu kopīgie centieni saglabāt planētu nākamajām paaudzēm.

Eiropas Reģionu komiteja ilgi ir atbalstījusi Pilsētu mēru paktu Eiropā. Vairāk nekā 30 no tās locekļiem ir kļuvuši par iniciatīvas vēstniekiem. Kādu lomu tie var uzņemties, lai sekmētu iniciatīvas turpmāko iekļaušanai ES klimata un enerģētikas politikā?

Ļaujiet man sniegt labu piemēru: pagājušajā jūlijā, atzīmējot Igaunijas ES prezidentūras aizsākumu, mums Tallinā bija kopīgs pasākums par jauniem vides risinājumiem. Mēs sevišķi koncentrējāmies uz jaunām ekoinovācijām. Mēs, Reģionu komitejas vēstnieki, vēlamies izcelt šo reālās prakses attīstību un parādīt, kādi risinājumi tiek kopīgi veidoti dažādās Eiropas daļās.

Ņemsim vēl vienu piemēru ES prezidentūras līmenī. 2019. gada otrajā pusē Somija izcels digitālās platformas un mākslīgā intelekta integrāciju aprites ekonomikā, tīro tehnoloģiju un visas četras ilgtspējīgas attīstības dimensijas: ekonomisko, ekoloģisko, sociālo un kultūras. Visās šajās jomās pilsētas un reģioni, kuros pilsētām ir nozīmīga loma, ir tie, kas sekmē sadarbību, lai panāktu milzīgus uzlabojumus. Man ļoti svarīgs šķiet progress nesenā SET plāna īstenošanā – energotehnoloģiju stratēģijas jomā. Mana paša pilsēta – Espo, kur es esmu pilsētas valdes priekšsēdētājs – šajā ziņā ir lielisks piemērs. Pirms diviem gadiem, pamatojoties uz Nīderlandes universitātes pētījumu, Espo saņēma atzinību kā ilgtspējīgākā pilsēta Eiropā.

Mēs turpinām savu ceļu uz ilgtspējību kopā ar saviem sadarbības partneriem. Rūpniecības nozaru iesaiste iet roku rokā ar pilsētas rīcības plānu, kas parāda, cik liela nozīme ir atvērtai, inovatīvai sadarbībai. “Fortum” – Skandināvijas lielākais enerģētikas uzņēmums – savu galveno biroji ir atvēris Espo. Tas kopā ar pilsētu ir aicinājis citus uzņēmumus uz atvērtu inovatīvu sadarbību, lai sasniegtu oglekļa emisiju neitralitātes mērķus.

Eiropas Savienībai joprojām ir ejams ilgs ceļš, lai izpildītu savas Parīzes nolīguma saistības. Ko Eiropas Pakta kopiena var darīt, lai palīdzētu ES samazināt šo plaisu?

Mums ir jārīkojas visos iespējamajos līmeņos. Pašreiz tiek plānots ES jaunais ceļvedis 2050. gada mazoglekļa ekonomikai, un Eiropadome ir aicinājusi Komisiju to iesniegt līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim. Tiek gaidīts, ka jaunais emisiju samazinājuma mērķis varētu būt 95% vai pat 100%. Taču es vēlos uzsvērt, ka tas palīdzēs tikai nedaudz.

Nav īstenots pietiekami daudz konkrētu darbību, lai apturētu klimata pārmaiņu negatīvo tendenci. Ir pienācis laiks ES uzņemties atbildību un finansēt pasākumus, lai demonstrētu pilsētu jauno lomu īstenošanas procesu paātrināšanā. Es ieteiktu Pakta kopienai izvēlēties varbūt desmit “celmlaužu” pilsētas vai reģionus, kas ir noteikuši un sākuši īstenot ambiciozus pasākumus savās vietējās industrijās un universitātēs – sevišķi koncentrējoties uz to, kādus ieguvumus var sniegt vietēja sadarbība un iedzīvotāju līdzdalība.

Viens ļoti būtisks elements ir gudra un tīra darbība – kā jaunās zināšanas tiek izmantotas, un kādas mācības ir gūtas? Vēlamo nākotni var radīt, tikai palielinot informētību un apņemšanos rīkoties.

Pašreiz visā Eiropā notiek debates par nākamo ES budžetu 2021.–2027. gada periodam. Kā Eiropas finansējums var atbalstīt Pakta parakstītāju centienus kļūt par pilnīgi ilgtspējīgām, košām un noturīgām teritorijām?

Mēs, Reģionu komiteja, esam uzsvēruši, ka klimata un ilgtspējības jautājumi ir jāiekļauj visās ES finansējuma programmās. Daudzgadu finanšu shēmas trialoga procesā ir jāvienojas par minimālajiem piešķīrumu mērķiem, parādot spēcīgu apņemšanos no visu dalībvalstu puses un tādējādi pārliecinot pilsētas un reģionus, ka pastāv visdažādākās potenciālās aktivitātes, ko var īstenot sadarbībā ar rūpniecības nozarēm, universitātēm, NVO un visām pārējām pusēm.

Reģionu komiteja uzsver un es pilnībā piekrītu, ka Eiropai nepieciešams plašs atjaunots kohēzijas finansējums visiem reģioniem. Šī finansējuma kritērijiem būtu jāliek reģioniem veidot spēcīgas vietējas valsts un privātā sektora un iedzīvotāju apvienības un Eiropas līmeņa partnerattiecības, lai izmantotu jaunākās zinātniski pamatotās zināšanas un labu praksi efektīvā inovatīvā lietošanā visā Eiropā, par mērķi nosakot ekonomisku pāreju uz ilgtspējīgu izaugsmi – nevis vienkārši jebkādu izaugsmi.

ES kohēzijas finansējumam jābūt katalizatoram, kas liek pilsētām un reģioniem kļūt inovatīvākiem, radot sinerģiju starp dažādiem finansēšanas instrumentiem. Digitalizētās platformas ekonomikas integrēšanai uzņēmējdarbībā būs liela nozīme, eksperimentējot, īstenojot pilotprojektus un prototipus, un palielinot jauno risinājumu īstenošanas mērogu, lai risinātu lielākos sabiedrības izaicinājumus.

Sekojiet Markku Markkula Twitter un ieskatieties viņa mājaslapā

 
     
    >> Covenant Monthly Newsletter June/July 2018 <<
(0 visits )
 
     
Find us on:
Twitter Facebook
Covenant of Mayors
  The sole responsibility for the content of this newsletter lies with the Covenant of Mayors Office. It does not necessary reflect the opinion of the European Union. The European Commission is not responsible for any use that may be made of the information contained therein. The Covenant of Mayors was set up with financial support of the European Commission and consists of five associations of European local authorities: Energy Cities, Climate Alliance, Eurocities, CEMR, Fedarene, and ICLEI Europe.

Subscribe / Unsubscribe to this newsletter.
European Union  
 
Covenant of Mayors